Manai Dzimtenei - Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks, Раймонд Паулс

Es redzu — nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos

Ir 1873. gads, dimd Rīga

Un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies

Man stāstīja Daugaviņ', kā liktenis vīdamās

Dziesma savus svētkus svin ar bāliņu celdamās

Tā dziedāja bāleliņš pret likteni stāvēdams

Viņa dziesmā gadu simts kā mūžiņis krāsojās

Vēl nāks piektais gads, asins lietus līs

Un visaugstākās priedes nolauzīs

Iesim strēlniekos, dziesma vētru sēs

Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs

Lai balstiņis vīdamās pār novadu aizvijās

Dziesma savus svētkus svin ar bāliņu celdamās

Tā dziedāja bāleliņš, ar Daugavu nemirstīgs

Viņa dziesmā gadu simts kā mūžiņis krāsojās

Cauri sirdīm mums lauztās priedes augs

Jaunā gaitā mūs jauni rīti sauks

Tālāk mūžībā dziedot iesim mēs

Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs

Je vois venir des hommes en jupes grises en velours côtelé

Nous sommes en 1873, à Riga

Et le premier festival de chant a commencé

Daugaviņ m'a dit, comme si le destin attendait

La chanson fête ses vacances avec un bal

Ainsi chantait l'homme blanc debout contre le destin

Dans sa chanson, cent ans se coloraient comme une éternité

La cinquième année viendra encore, la pluie de sang tombera

Et les pins les plus hauts se briseront

Allons aux archers, la chanson sèmera l'orage

Le château de lumière sur la colline réjouira pour toujours

Laisse le soutien s'étendre sur le comté

La chanson fête ses vacances avec un bal

C'est ainsi que chantait le cygne blanc, immortel avec la Daugava

Dans sa chanson, cent ans se coloraient comme une éternité

A travers nos coeurs le pin brisé poussera

Dans le nouveau cours, de nouveaux matins nous appelleront

Nous continuerons à chanter dans l'éternité

Le château de lumière sur la colline réjouira pour toujours